Vasara. Draugi. Pirmā ballīte. Vasaras naktis. Skaļa mūzika. Hip Hops. Prieks. Laime. Apmēram tāds bija 11. jūnijs. Manas draudzenes, nē, manas labākās, vislabākās draudzenes dzimšanas diena. Tā foršā sajūta dāvinot dāvanu, redzot viņas sejā prieku, laimi. Super. Patīkami.
Bet ne par to stāsts. Es pat nezinu par ko gribēju rakstīt, es vienkārši šeit vēlējos ko ierakstīt. Dīvaini. Esmu dīvaina. Man patīk.
Ja godīgi, tad es varētu izplūst ļoti lielā negatīvismā, nu uzrakstīt ļoti negatīvu blogu, t.i. rakstu, bet nē. Es paturēšu to visu pie sevis. Un vispār, visiem nav jāziņ visas manas izjūtas, emocijas. Un tagad esmu sapisusies savā loģikā, ja kāds ir lasījis iepriekšējo rakstu. Pohuj.
Anda
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru