Tik ātri viss patiesībā iet uz priekšu, tik ļoti cilvēki mainās pašiem to neapzinoties. Tik daudz viss ir sakrājies cilvēkiem, ka tas gāžas pāri. Tas ir apbrīnojami un pat nedaudz dīvaini. Arī mani ir ļoti ietekmējusi vakardienas četru stundu ilgā saruna. Saruna, kas man bija vajadzīga, vārdi, kurus es negaidīju un tagad pat klusībā priecājos, ka viss tā ir iegrozījies. Bet tomēr es klusībā lūdzos pēc padoma, jo skaļi to pateikt nevaru, nemāku to tā pareizi noformulēt, man šoreiz vajag viņa padomu, man gandrīz vienmēr vajag viņa padomu, bet dēļ vakardienas es to nevēlos lūgt. Dēļ šīs nakts sarunas sapratu tiešām daudz un vēl tik pat daudz ir jāsaprot, un jāsaprot ko un kā visu darīt. Dēļ šīs sarunas man ir tik daudz kam jādomā līdz, kā rīkoties, kā uzvesties un kā runāt.
Saruna, kas liek padomāt. Domāt. Daudz. Bet tā bija vajadzīga. Tā pat kā viņš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru