Nedēļu garās, mokošās galvassāpes, daudz domu, un jautājumi uz kuriem es vēl nezinu atbildes. Viss ir tik saspringts, tik daudz kas uztrauc, bet vienīgais, kas mani tagad interesē - sakārtot galvu. Šoreiz viss sākas ar mazumiņu, šodienas lekcija bija tieši tas, kas vajadzīgs.
 Ir sasodīti laba sajūta apzināties, ka Tu virzies uz pareizā ceļa, ka Tu domā pareizi. Un tieši šī lekcija lika šo to saprast, šis mazumiņš, citam nesvarīgais man pat palīdzēja pie šīs domu, galvu sakārtošanas. 
 Ir grūti, ja no Tevis prasa tik daudz, gaida atbildes uz jautājumiem, kamēr galvā ir tukšums un tāda kā nesaprašana.Taču ir uzradies tik burvīgs cilvēks, kas, savā ziņā, ir kaut kas jauns man, bet ļoti, ļoti patīkams. Cilvēks, kurš no manis gaida šīs atbildes, cilvēks, kam ir jāsaņem šīs atbildes, un cilvēks, kas saprot, ka galvā ir tukšums un, ka vajag visu sakārtot.
 Neskatoties uz to visu, jo tas tak liekas tik elementāri: sakārto domas - atbildi uz jautājumiem - dzīvo laimīgi. Taču visādas atziņas, jauni notikumi taču notiek gandrīz katru dienu un to visu apkopot ir tik grūti, bet es cenšos. Es esmu iedvesmota radīt ko lielu, es esmu iedvesmota pilnveidoties un censties panākt to, ko es gribu, un ko man vajag. Paldies, šodienai, precīzāk, Paldies, Jāni, par šodienas lekciju!