Arī es, beidzot, esmu saņēmusi nelielu, kaut gan varētu teikt, ka diezgan lielu prieka devu. Aprīlīs ir nākošais gaidītākais mēnesis. Beidzot, tas ir pienācis, tā teikt sapņi piepildās! 

 Taču blakus labajam ir taču arī sliktais. Viss šis burvīgais ceļojums mani noved pie atmiņu ceļojuma, kas liek atgriezties pagātnē, pie labajām atmiņām, pie superīgākajiem mēnešiem. Pie šīs bezrūpīgās dzīves. Pie dzīvēs, kad es ar vēl pieciem cilvēkiem bijām kā maza ģimene, mums bija tāda kā sava pasaulīte, lai arī ko un kā mēs darījām, tie tomēr man paliks atmiņā kā labākie mēneši līdz šim.

 Un līdz ar to sanāk pārdomāt tiešām daudz, liek atcerēties tik daudz jauku lietu un vēl plusam tam, man pat tik daudz sāk rādīties sapņos, ka liekas, ka esmu pat ar šo pagātni apsēsta! Lai gan mēģinu noturēt sevi pie domas, ka tagad daudz kas ir savādāk, iespējams, vairs nebūs tā kā bija, un viss taču iet uz priekšu! 

 Sāk likties, ka es labprāt atteiktos no tā, kas ir tagad, lai tikai ātrāk pienāktu tas brīdis, lai zinātu kas un kā notiks, kā būs.. 

 Bet es gaidu šo aprīli tik ļoti, ka gribas jebkuram izteikt savu prieku, katram palielīties, jo es zinu, ka arī dēļ tā daudz kas mainīsies. Bet es esmu tam gatava. Laikam.