Ir pārāk viegli vienmēr vēlēties no dzīves kaut ko vairāk, un līdz zināmai pakāpei tas ir labi, jo sapņošana un izaugsme ir daļa no savas patības paplašināšanas. Bet, tā kā mēs nekad nespēsim iegūt visu, ko vēlamies, un mūsu izaugsme nemitīgi turpināsies, vissvarīgākais ir prast novērtēt to, kas mums jau ir dots. Dzīve paiet tik ātri, neatkarīgi no tā, vai mēs nodzīvojam līdz divdesmit, četrdesmit vai astoņdesmit gadu vecumam. Katra diena pati par sevi tiešām ir dāvana un svētība. Lai nu kā, pašreizējais mirklis ir viss, kas mums jebkad tiks atvēlēts. -No grāmatas "Piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk nožēlo pirms nāves"