"Es sapratu, ka sāpes, ko citi bija man nodarījuši, ir viņu pašu ciešanas, ko viņi projicēja man. Laimīgi cilvēki tā nerīkojas. Viņi nenosoda citus par to, ka tie vada mūžu, palikdami uzticīgi savai patībai. Viņos tas pat drīzāk mudina cieņu. (..) Es nekad nebūtu spējusi iegrožot kāda cita rīcības brīvību un nemaz nevēlējos to darīt. Cilvēki mainās tāpēc, ka vēlas to darīt, un tad, kad tam ir gatavi." -No grāmatas "Piecas lietas, ko cilvēki visbiežāk nožēlo pirms nāves"